Eiropas standarti, judikatūra un juridiskās iespējas Nīderlandē
Kopsavilkums
Kopš 2022. gada marta Eiropas Pagaidu aizsardzības direktīva (TPD) ir aktivizēta cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā. Tādējādi visā Eiropas Savienībā, arī Nīderlandē, radās liela mēroga uzņemšanas situācija. TPD 13. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu personām ar pagaidu aizsardzību nodrošināt pienācīgu mājokli vai sniegt tām līdzekļus, lai tās to varētu iegūt pašas. Tomēr daudzi ukraiņi Nīderlandē uzturas apstākļos, kas neatbilst šīm minimālajām prasībām. Šajā rakstā tiek aplūkots tiesību uz pienācīgu mājokli saturs un tvērums saskaņā ar ES tiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (CFREU), Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu. Tiek apspriesti konkrēti piemēri un spriedumi, kas Ukrainas aizsargātām personām un to pavadoņiem var palīdzēt šīs tiesības panākt īstenošanu Nīderlandē.
- Ievads
Pagaidu aizsardzības direktīva ir izstrādāta kā ārkārtas instruments masveida bēgļu pieplūduma gadījumā. Nīderlande pašlaik uzņem desmitiem tūkstošu Ukrainas pārvietoto personu pašvaldību objektos, viesnīcās, sporta zālēs, kruīza kuģos un citās mītnēs. Tomēr šī uzņemšana nav brīvprātīga. Direktīvas 13. pants paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt pienācīgu mājokli vai līdzekļus, lai to pašas varētu iegūt. Praksē daudzi ukraiņi saskaras ar uzņemšanas apstākļiem, kas ir pārpildīti, nehigiēniski, nedroši, nepieejami vai nav pielāgoti bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai personām ar invaliditāti. Eiropas tiesību akti un judikatūra skaidri norāda, ka šādi apstākļi var būt pretrunā ar pamattiesībām.
- Tiesību uz pienācīgu mājokli juridiskais pamats
Pats TPD 13. pants nesniedz izsmeļošu “pienācīga mājokļa” definīciju, taču tas ir jāinterpretē saistībā ar citiem Eiropas standartiem, piemēram, pārskatīto Uzņemšanas direktīvu un ES Pamattiesību hartu. Hartas 1. pants, kas aizsargā cilvēka cieņu, tajā ieņem centrālo lomu. Tiesa ir skaidri norādījusi, ka mājoklis ir pamatvajadzība, kurai jābūt pieejamai nepārtraukti. Turklāt finansiālajam atbalstam, kas aizstāj mājokli, jābūt pietiekamam, lai faktiski varētu atrast pienācīgu mājokli.
Lietā Cimade & GISTI (C-179/11) Tiesa nosprieda, ka dalībvalstis nevar atsaukties uz pārpildītām uzņemšanas vietām, lai izvairītos no saviem pienākumiem. Nīderlandei tas, piemēram, nozīmē, ka pašvaldības nedrīkst izlikt cilvēkus uz ielas ar attaisnojumu, ka “viss ir pilns”. Saciri spriedumā (C-79/13) Tiesa precizēja, ka finansiālajiem pabalstiem mājokļa vietā jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu cienīgu dzīvi. Ukrainas ģimene, kas saņem tikai minimālo pabalstu, ar kuru nav iespējams apmaksāt mājokli, varētu uz to norādīt.
Haqbin spriedumā (C-233/18) noteikts, ka dalībvalstīm ir jānovērš situācijas, kurās cilvēki nonāk galējā materiālā nabadzībā, kurā nav garantētas pamatvajadzības, piemēram, pajumte, pārtika un higiēna. Tas nozīmē, ka ārkārtas izmitināšana telšu nometnēs vai sporta zālēs bez privātuma un sanitārajām iekārtām var būt pretrunā pienākumam nodrošināt pienācīgu mājokli. Lietā Ayubi (C-713/17) Tiesa uzsvēra, ka dalībvalstīm vienmēr jāņem vērā personiskie apstākļi, piemēram, vecums un veselības stāvoklis. Tas ir būtiski vecāka gadagājuma cilvēkiem vai slimniekiem, kuri Nīderlandē tiek izmitināti pārpildītās kopmītnēs vai uz kruīza kuģiem bez medicīniskās aprūpes.
Lietā FMS (C-924/19 PPU) tika apstiprināts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina materiālā uzņemšanas palīdzība — vai nu natūrā, vai ar atbilstoša finansiāla pabalsta starpniecību — un ka personām par to ir jāvar vērsties tiesā. Spriedumā lietā H.A. (C-194/19) tika uzsvērts tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli princips attiecībā uz lēmumiem par uzņemšanas apstākļiem. Ukrainas valstspiederīgie Nīderlandē var iesniegt iebildumus un vērsties tiesā pret uzņemšanas izbeigšanu vai atteikumu, kā arī pret nepietiekamiem vai cilvēka cieņu aizskarošiem uzņemšanas apstākļiem.
- Eiropas cilvēktiesību standarti
Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās ir atzinusi, ka pienācīga mājokļa trūkums var tikt uzskatīts par necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantam. Lietā M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju (2011) Tiesa konstatēja, ka piespiedu nakšņošana uz ielas bez jebkādas aizsardzības ir pārkāpums. Lietā H. un citi pret Franciju (2020) Tiesa nosprieda, ka ilgstoša dzīvošana teltīs un zem tiltiem bez stabila mājokļa un bez nopietnas valdības reakcijas ir necilvēcīga. Tas tieši skar situāciju Nīderlandē, kur ukraiņi dažkārt mēnešiem ilgi uzturas sporta zālēs, uz kruīza kuģiem vai telšu nometnēs bez privātuma vai izredzēm uz labāku mājokli.
Spriedumā Tarakhel pret Šveici (2014) īpašs uzsvars likts uz bērnu aizsardzību. Tiesa pieprasa, lai ģimenes ar bērniem saņemtu individuāli piemērotu uzņemšanu un tās nedrīkstētu vienkārši izvietot lielās, koplietošanas uzņemšanas vietās, nepievēršot uzmanību to īpašajām vajadzībām. Nīderlandē ir piemēri, kad bērniem jāguļ uz saliekamajām gultām lielās zālēs bez jebkāda privātuma vai norobežojuma, kas, iespējams, ir pretrunā ar šo normu.
- Sociālās tiesības un Eiropas Sociālā harta
Eiropas Sociālo tiesību komiteja (ECSR) vairākās lietās ir uzsvērusi, ka ilgstoša ārkārtas izmitināšana nav “pienācīgs mājoklis”. Lietā ICJ & ECRE pret Grieķiju (2021) tika atzīts, ka gadiem ilga izmitināšana pārpildītās pagaidu vietās bez privātuma un bez izredzēm uz ilgtspējīgu mājokli ir pārkāpums. Tas atbilst situācijām Nīderlandē, kur ukraiņi mēnešiem vai ilgāk uzturas uz kuģiem vai sporta zālēs bez perspektīvas.
Lietā CEC pret Nīderlandi (2014) tika konstatēts, ka pat personām bez uzturēšanās atļaujas ir tiesības uz piekļuvi ārkārtas izmitināšanai, jo tās liegšana apdraud viņu dzīvību un cieņu. Tādējādi pašvaldības nevar aprobežoties ar apgalvojumu, ka persona nesaņem izmitināšanu administratīvu strīdu par reģistrāciju dēļ.
Spriedums Defence for Children pret Nīderlandi (2009) precizēja, ka izmitināšanai jābūt drošai, higiēniskai, apsildāmai un apgaismotai. Nīderlandē ir ziņojumi par izmitināšanas vietām, kurās apkure nedarbojas pietiekami vai kur ir mitrums un pelējums — apstākļi, kas ir pretrunā šīm prasībām. Spriedums ERRC pret Itāliju (2005) norāda, ka diskriminācija pret romiem, piekļūstot izmitināšanai, ir aizliegta. Tas ir būtiski romu izcelsmes ukraiņiem, kuriem dažkārt tiek atteikta pašvaldības izmitināšana vai privāto izīrētāju piedāvātie pakalpojumi.
- Neaizsargāto grupu aizsardzība
Eiropas Savienības Pamattiesību harta ietver īpašus aizsardzības pasākumus neaizsargātām grupām. 24. pants atzīst bērna tiesības un nosaka, ka bērna interesēm vienmēr jābūt pirmajā vietā. 25. pants aizsargā vecāka gadagājuma cilvēkus un garantē cieņu un neatkarību. 26. pants atzīst cilvēku ar invaliditāti tiesības uz pasākumiem, kas veicina viņu neatkarību un sociālo integrāciju. Tas nozīmē Nīderlandē, ka izmitināšanas vietām jābūt pieejamām ratiņkrēslu lietotājiem, ģimenes ar bērniem nedrīkst izmitināt nedrošās koplietošanas guļamtelpās, un vecāka gadagājuma cilvēkiem vai slimniekiem jāsaņem atbilstoša aprūpe un privātums.
- Starptautiskās līgumsaistības
Tiesības uz pienācīgu mājokli ir garantētas arī Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību starptautiskajā paktā (IVESCR), kura 11. pantā ir atzītas tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni. Bērna tiesību konvencija (27. pants) uzliek valstīm pienākumu nodrošināt, ka bērni netiek šķirti no saviem vecākiem pienācīga mājokļa trūkuma dēļ. ANO komitejas ir konsekventi uzsvērušas, ka mājoklim jābūt drošam, apdzīvojamam, pieejamam un par pieņemamu cenu, pievēršot īpašu uzmanību visneaizsargātākajiem.
- Piekļuve tiesību aizsardzības līdzekļiem Nīderlandē
Lai gan Pagaidu aizsardzības direktīva (TPD) nesatur atsevišķu sūdzību izskatīšanas procedūru, ES Pamattiesību hartas 47. pants garantē tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Ukrainas valstspiederīgie Nīderlandē, kuri uzskata, ka viņu izmitināšana neatbilst pienācīga mājokļa standartam, var iesniegt iebildumus pašvaldībā un pēc tam vērsties administratīvajā tiesā. Viņi var arī lūgt pagaidu noregulējumu, lai panāktu tūlītēju uzlabojumu vai lēmuma apturēšanu. Tas attiecas gan uz izmitināšanas izbeigšanu vai atteikumu, gan uz cilvēka cieņu aizskarošiem apstākļiem esošajās izmitināšanas vietās.
- Secinājumi un ieteikumi
Eiropas tiesību akti un judikatūra skaidri parāda, ka tiesības uz pienācīgu mājokli nav tikai deklaratīvs solījums, bet gan stingrs pienākums, kas nodrošina cilvēka cieņu. Nīderlande nedrīkst organizēt izmitināšanu tā, lai tā būtu strukturāli pārpildīta, nehigiēniska vai nedroša. Jānodrošina uzmanība privātumam, drošībai, higiēnai un pielāgošanai bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti vajadzībām. Finansiālajiem pabalstiem, kas aizstāj izmitināšanu, jābūt pietiekamiem, lai faktiski varētu nodrošināt dzīvesvietu.
Ukraiņiem Nīderlandē tas nozīmē, ka viņiem nav jāsamierinās ar mēnešiem vai gadiem ilgu uzturēšanos teltīs, sporta zālēs vai ārkārtas izmitināšanas vietās bez privātuma un nākotnes perspektīvām. Viņi var atsaukties uz Hartu, ECPAK un Eiropas judikatūru, lai pieprasītu viņiem pienākošās tiesības uz cilvēka cieņai atbilstošu izmitināšanu. Juridiskajiem speciālistiem, pašvaldībām un palīdzības sniedzējiem ir lietderīgi šīs normas uztvert nopietni un pārvērst tās konkrētos, ilgtspējīgos risinājumos, kuros cilvēka cieņa ir centrālais elements.
