Nīderlandes tiesību akti par darba apstākļiem darbiniekiem, kas norīkoti darbā Eiropas Savienībā

Darbs citā valstī ietver virkni juridisku aspektu, kas ir jāņem vērā. Nīderlandē kopš 2016. gada 1. jūnija ir spēkā “Wet arbeidsvoorwaarden gedetacheerde werknemers in de Europese Unie” (WagwEU) — likums par darba apstākļiem darbiniekiem, kas tiek norīkoti darbā Eiropas Savienībā. Šis likums regulē to uzņēmumu tiesības un pienākumus, kuri uz laiku nosūta darbiniekus uz Nīderlandi darba pienākumu veikšanai, un tas ir saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES.

Uz ko attiecas šis likums?

Likums attiecas uz:

• Norīkotie darbinieki – darbinieki, kuri veic pagaidu darbu Nīderlandē, bet oficiāli ir nodarbināti citā ES valstī.
• Pakalpojumu sniedzēji — uzņēmumi, kas nosūta savus darbiniekus uz Nīderlandi.
• Pakalpojumu saņēmēji – uzņēmumi vai fiziskas personas Nīderlandē, kuru labā strādā norīkotie darbinieki.

Svarīgi: Likums neattiecas uz jūrniekiem, kuri strādā tirdzniecības flotē.

Paziņošana un administratīvā kontrole

Darbs ar norīkotiem darbiniekiem prasa atbilstību normatīvajiem standartiem. Svarīgi aspekti:

• Nīderlandē ir spēkā paziņošanas sistēma, saskaņā ar kuru uzņēmumiem ir pienākums paziņot par komandētajiem darbiniekiem.
• Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija ir atbildīga par darbinieku un pakalpojumu sniedzēju datu kontroli un administrēšanu.
• Iestādes var apmainīties ar datiem ar citām ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu darba tiesību aktu ievērošanu.

1. nodaļa. Kādi dati ir nepieciešami?

Uzņēmumiem ir pienākums sniegt:

• Nodarbināto personu un nodarbinātāju identifikācijas dati.
• Darba rakstura aprakstu.
• Darbu sākuma un beigu datumu.
• Informāciju par minimālo darba nosacījumu ievērošanu.

Šo prasību neievērošana var izraisīt sodus un ierobežojumus darba devējiem.

II nodaļa. Komandēto darbinieku darba nosacījumi

2. pants

1. Šādi panti ir piemērojami komandētiem darbiniekiem, kuru darba līgumu regulē tiesību akti, kas nav Nīderlandes tiesību akti:

• attiecībā uz darba samaksu: 616.a–616.f pants un 626. pants Civillikuma 7. grāmatā;
• attiecībā uz atvaļinājumu un brīvdienām: Burgerlijk Wetboek 7. grāmatas 634-642, 645, 646, 648 un 649. pants;
• attiecībā uz darba devēja pienākumiem: Burgerlijk Wetboek 7. grāmatas 655. un 658. pants;
• attiecībā uz darba līguma izbeigšanu: 670. panta otrā daļa un 681. panta pirmās daļas c punkts, Civilkodeksa 7. grāmata.

2. Ja komandējuma periods ir ilgāks par divpadsmit mēnešiem, no trīspadsmitā mēneša komandētajam darbiniekam ir piemērojami visi likumā noteiktie darba nosacījumi un apstākļi, izņemot procedūras, formalitātes un nosacījumus darba līguma noslēgšanai un izbeigšanai, tostarp konkurences ierobežojumus un pensiju nosacījumus, kā minēts Pensioenwet 1. pantā vai Wet verplichte beroepspensioenregeling 1. panta pirmajā daļā.
3. Otrajā daļā minētais divpadsmit mēnešu termiņš tiek pagarināts līdz astoņpadsmit mēnešiem, ja komandējošais uzņēmums pēdējo trīs mēnešu laikā komandējuma periodā, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus, iesniedz ministram pamatotu paziņojumu, ka paredzamais darbu ilgums tiks pārsniegts līdz astoņpadsmit mēnešiem. Ja komandējuma periods pēc turpmākas pagarināšanas ir ilgāks par astoņpadsmit mēnešiem, no deviņpadsmitā mēneša ir piemērojami otrajā daļā minētie darba nosacījumi un apstākļi.
4. Ja komandētais darbinieks tiek aizstāts ar citu komandētu darbinieku, kurš veic to pašu darbu tajā pašā vietā, komandējuma ilgums tiek noteikts, summējot katra komandētā darbinieka atsevišķos komandējuma periodus.

3. pants

1. Darbiniekam, kurš īslaicīgi veic darbu ārpus Nīderlandes kādā no dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, kādi tiesību akti regulē darba līgumu, ir tiesības uz priekšrocībām, kuras paredz attiecīgās valsts tiesību akti saskaņā ar Direktīvu par norīkošanu darbā.
2. Ja uz darbinieku attiecas Komandēšanas direktīva, darba devējam ir jāinformē darbinieks par: a. darba samaksu, uz kuru darbiniekam ir tiesības

saskaņā ar uzņēmējas valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem; b. attiecīgā gadījumā visas ar komandējumu saistītās piemaksas un visi kompensācijas pasākumi par ceļa, uzturēšanās un ēdināšanas izdevumiem; un c. atsauce uz valsts oficiālo tīmekļa vietni(-ēm), ko uzņēmēja valsts izveidojusi saskaņā ar Izpildes direktīvas 5. panta otrās daļas noteikumiem.

3. Otrā panta otrajā teikumā noteiktais ir attiecīgi piemērojams Civillikuma 7. grāmatas 655. panta otrās daļas a punkta trešajam teikumam.
4. Otrā daļa nav piemērojama jūrniekam, kurš strādā, pamatojoties uz darba līgumu jūrniecības nozarē saskaņā ar Civillikuma 7. grāmatas 739. pantu.
5. Darba devējs nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam tāpēc, ka darbinieks tiesas ceļā vai administratīvā kārtībā izmanto šajā pantā piešķirtās tiesības, sniedz palīdzību vai iesniedz sūdzību par šo jautājumu.

3.a pants

1. Darbinieks, kurš ir norīkots darbā transnacionālo pakalpojumu sniegšanas ietvaros saskaņā ar transnacionālo pakalpojumu sniegšanas definīcijas 3. punktu, kā noteikts 1. panta pirmajā daļā, un kuru pakalpojuma saņēmējs nosūta uz laiku veikt darbu citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā darbinieks parasti strādā, neatkarīgi no tā, vai tas ir pakalpojuma sniedzējs vai pakalpojuma saņēmējs, tiek uzskatīts par to, kuru attiecīgais pakalpojuma sniedzējs ir nosūtījis šajā dalībvalstī.
2. Pakalpojuma saņēmējs savlaicīgi un pirms pirmās daļas minētās nosūtīšanas sākuma informē pakalpojuma sniedzēju.
3. Pirmā un otrā daļa ir attiecīgi piemērojamas darbaspēkam, kas tiek nodots darbam saskaņā ar 1. pantu Likumā par darbaspēka nodrošināšanu ar starpnieku starpniecību (Wet allocatie arbeidskrachten door intermediairs), ar nosacījumu, ka ar pakalpojuma saņēmēju saprot darba lietotāju, kā minēts šā likuma 7.a pantā, un ar pakalpojuma sniedzēju — darbaspēka nodrošinātāju.

3.b pants

Darba devējs nedrīkst darbiniekam radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks iesniedz tiesas prasību vai administratīvu pieteikumu, lai īstenotu viņam piešķirtās tiesības, kas noteiktas šajā likumā vai Likuma par koplīgumu noteikumu vispārsaistošu un nesaistošu atzīšanu 2.a pantā.

III nodaļa. Informācija, administratīvā sadarbība un paziņošana

4. pants

1. Kontaktpunkts, kas minēts Norīkošanas direktīvas 4. pantā administratīvajai sadarbībai, kura paredzēta IMI regulas 5. panta b) punktā, starp dalībvalstīm saistībā ar Norīkošanas direktīvas 3. pantā minēto darba nosacījumu un darba apstākļu ievērošanas kontroli, ir mūsu ministra atbildībā. Mūsu ministra norīkotās kompetentās amatpersonas ir atbildīgas par datu apstrādi par norīkotajiem darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem šīs administratīvās sadarbības ietvaros.
2. Mūsu ministra norīkotās kompetentās amatpersonas apstrādā datus, ko tās ir ieguvušas, lai veiktu uzraudzību par Ārvalstnieku nodarbinātības likuma, Likuma par darbaspēka izvietošanu ar starpnieku starpniecību, Minimālās algas un minimālā atvaļinājuma pabalsta likuma, Darba apstākļu likuma, Darba laika likuma, Likuma par noteikumu vispārsaistošu un nesaistošu atzīšanu saskaņā ar koplīgumiem, kā arī šā likuma ievērošanu; šim nolūkam tās nodrošina administratīvo sadarbību, kas minēta pirmajā daļā, un savstarpējo palīdzību tiesību aktu izpildes nodrošināšanai, kas minēta IV nodaļā, kā arī pēc savas iniciatīvas sniedz datus citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
3. Datus, ko mūsu ministra norīkotās kompetentās amatpersonas saņem no citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar pirmajā daļā minēto administratīvo sadarbību, mūsu ministrs var tālāk apstrādāt, lai kontrolētu, kā pakalpojumu sniedzēji ievēro otrajā daļā minētos tiesību aktus.
4. Iestādes un uzraudzības struktūras pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz mūsu ministram visus datus un informāciju, kas nepieciešama viņa pilnvaru īstenošanai saistībā ar šā likuma izpildi.
5. Mūsu ministrs sniedz datus, kurus viņš apstrādā saskaņā ar otro un trešo daļu, attiecīgajām iestādēm un uzraudzības institūcijām, kurām tie ir nepieciešami to pilnvaru īstenošanai saistībā ar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu.
6. Lai nodrošinātu pirmajā daļā minēto sadarbību un IV nodaļā minēto savstarpējo palīdzību izpildes nodrošināšanā, mūsu ministrs atbild uz citu dalībvalstu kompetento iestāžu pamatotiem pieprasījumiem sniegt informāciju un veikt pārbaudes, inspekcijas un izmeklēšanas saistībā ar transnacionālo pakalpojumu sniegšanu.
7. Ar vispārēju pārvaldes rīkojumu tiek noteikti noteikumi attiecībā uz datiem, kas tiek apstrādāti saskaņā ar šo pantu, datu apstrādes veidu un termiņiem datu sniegšanai tādā šajā pantā paredzētajā gadījumā.

5. pants

1. Mūsu ministra norīkotās kompetentās amatpersonas ir atbildīgas par uzraudzību, kā tiek ievēroti noteikumi, kas noteikti ar šo likumu vai saskaņā ar to.
2. Pirmajā daļā minēto lēmumu izziņo, publicējot to Valsts laikrakstā (Staatscourant).

6. pants

1. Pakalpojuma sniedzējs pēc pieprasījuma mūsu ministram un 5. pantā norādītajām kompetentajām amatpersonām sniedz visus datus un informāciju, kas nepieciešama šā likuma izpildei.
2. Pirmā daļa ir piemērojama pašnodarbinātajām personām, uz kurām attiecas 8. panta sestajā daļā minētais pienākums.
3. Ja tas ir nepieciešams izpildes nodrošināšanai, Mūsu ministram pakļautās pilnvarotās amatpersonas novērtē saskaņā ar algoritmu, kas noteikts ar vispārpiemērojamu administratīvo rīkojumu:

• attiecībā uz uzņēmuma faktisko būtisku darbību īstenošanu, kas ir minēta Detacheringrichtlijn (Darbinieku norīkošanas direktīva) 1. panta pirmajā daļā, nodrošinot darbiniekus pārrobežu darbību ietvaros;
• faktu, ka norīkotais darbinieks īslaicīgi veic darbu Nīderlandē.

7. pants

Pakalpojumu sniedzējs uz transnacionālās darbības laiku norīko kontaktpersonu, kura darbojas kā pakalpojumu sniedzēja kontaktpunkts un ir pieejama tajā dalībvalstī, kurā darbs tiek veikts, lai nosūtītu un saņemtu informāciju saistībā ar transnacionālo darbību mūsu ministram saistībā ar norīkošanu uz Nīderlandi.

8. pants

1. Pakalpojumu sniedzējam, kurš norīko darbinieku uz Nīderlandi, ir pienākums pirms darbu uzsākšanas rakstveidā vai elektroniski informēt mūsu ministru, norādot:

• savu identitāti;
• dienesta saņēmēja un norīkotā darbinieka identitāte;
• 7. pantā minētajai kontaktpersonai;
• par darba samaksas izmaksu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas identitāti;
• darbu raksturu un paredzamo ilgumu;
• darba vietas adresi; un
• piemērojamās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

2. Ja pakalpojumu sniedzējs norīko darbinieku uz Nīderlandi, pakalpojumu sniedzējs pirms darbu uzsākšanas izsniedz pakalpojuma saņēmējam otrās daļas minētā paziņojuma kopiju, kurā ietverta vismaz informācija par viņa identitāti un norīkotā darbinieka identitāti, darba vietas adresi, kā arī darbu raksturu un ilgumu.
3. Pakalpojuma saņēmējs pārbauda, vai otrajā daļā minētā paziņojuma kopija satur otrajā daļā norādītos datus, un par jebkādām kļūdām vai saņemtās kopijas trūkumu rakstveidā vai elektroniski informē kompetento ministru ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc darbu uzsākšanas.
4. Dati, kurus Mūsu ministrs apstrādā saskaņā ar šo pantu, tiek sniegti iestādēm un uzraudzības struktūrām tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams to pilnvaru īstenošanai saistībā ar transnacionālo darbību.
5. Ar ministrijas regulējumu var noteikt noteikumus attiecībā uz paziņojuma paraugu, valodu, paziņošanas veidu, dokumentu iesniegšanu un termiņu pirmajā daļā minētajam paziņojumam, kā arī datu sniegšanu saskaņā ar šo pantu iestādēm un uzraudzības struktūrām.
6. Pirmajā daļā minētais pienākums attiecībā uz paziņošanu par veicamā darba raksturu un paredzamo šā darba ilgumu, par darba samaksas izmaksāšanas atbildīgās personas identitāti un par personas identitāti, kura veic darbu, un otrajā daļā minētais pienākums attiecas uz pašnodarbinātajām personām, kas strādā tajās uzņēmējdarbības nozarēs vai profesijās, kuras ir norādītas ar vispārēji piemērojamu rīkojumu (vispārēju rīkojumu) iepriekš noteiktajās uzņēmējdarbības nozarēs vai profesijās.
7. Ar vispārējo pārvaldes rīkojumu tiek noteiktas norīkoto darbinieku un pakalpojumu sniedzēju kategorijas, uz kurām šis pants neattiecas, vai attiecībā uz kurām minētajā vispārējā pārvaldes rīkojumā ir noteikti papildu noteikumi paziņošanai.
8. Ar šo pantu saistītos darbus var veikt Mūsu ministra norīkota neatkarīga administratīva iestāde. Mūsu ministrs var norīkot apstrādātāju datu apstrādei saskaņā ar šo pantu.

9. pants

1. Norīkošanas perioda laikā pakalpojumu sniedzējam ir pienākums 8. panta pirmās daļas f punktā minētajā darba vietā rakstveidā vai elektroniski nodrošināt pieejamību:

• darba līgumam ar norīkoto (norīkojuma) darbinieku;
• darba samaksas lapai, kas minēta Civilkodeksa (Nīderlandes Civilkodekss) 626. pantā;
• paziņojumu, kas paredzēts Burgerlijk Wetboek 655. pantā;
• dokumentus, kas apliecina norīkotā darbinieka nostrādāto stundu skaitu;
• dokumentus, kas apliecina sociālās apdrošināšanas iemaksas un norāda pakalpojuma sniedzēja, pakalpojuma saņēmēja, norīkotā darbinieka un par darba samaksu atbildīgās personas identitāti; un
• dokumentu, kas apliecina norīkotajam darbiniekam izmaksātās darba samaksas apmēru.

2. Pašnodarbinātā persona, kurai ir saistošs 8. panta sestajā daļā minētais pienākums, ir pienākums darba vietas dokumentus, kas minēti 8. panta pirmās daļas f) punktā, glabāt tā, lai tie apliecinātu tās identitāti, pakalpojuma saņēmēja identitāti un par samaksu atbildīgās personas identitāti.
3. Pakalpojuma sniedzējs un pašnodarbinātā persona nodrošina, ka dokumenti, kas minēti šā panta pirmajā un otrajā daļā, pēc 5. pantā minēto kompetento amatpersonu pieprasījuma tiek iesniegti saprātīgā termiņā pēc norīkošanas perioda beigām vai attiecīgi pēc darbu veikšanas perioda beigām.
4. Ar ministrijas regulējumu var noteikt sīkākus noteikumus attiecībā uz prasībām, kurām jāatbilst pirmajā un otrajā daļā minētajiem dokumentiem, vietu, kur šie dokumenti tiek iesniegti, kā arī attiecībā uz trešo daļu.

IIIa nodaļa. Īpaši noteikumi attiecībā uz autotransportu

Šajā nodaļā ir ieviesti īpaši noteikumi autotransporta nozarei. Šie noteikumi galvenokārt attiecas uz “norīkota autovadītāja” definīciju, kas nozīmē darbinieku, kurš tiek nosūtīts strādāt par autovadītāju autotransporta nozarē.

Tiek minētas arī dažādas ES regulas un direktīvas, kas regulē transporta nozares dažādus aspektus:

1. Direktīva 92/106/EEG nosaka kopīgus noteikumus noteiktiem kombinēto preču pārvadājumu veidiem starp ES dalībvalstīm.
2. Regula (EK) Nr. 1071/2009 attiecas uz kopīgiem noteikumiem, kas jāievēro, lai varētu veikt ceļu kravu pārvadātāja komersanta darbību.
3. Regula (EK) Nr. 1072/2009 nosaka kopīgus noteikumus piekļuvei starptautiskajam kravu pārvadājumu tirgum pa autoceļiem.
4. Regula (EK) Nr. 1073/2009 ievieš kopīgus noteikumus piekļuvei starptautiskajiem autobusu un tūrisma pārvadājumu pakalpojumu tirgum.
5. Regula (ES) Nr. 165/2014 attiecas uz noteikumiem par tahogrāfu izmantošanu ceļu transportā.
6. Regula (EK) Nr. 561/2006 saskaņo noteiktus sociālos tiesību aktus autotransporta jomā.

9b pants

Šajā pantā ir definēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem autovadītājs tiek uzskatīts par “norīkotu darbinieku”. Šeit ir sniegti šā panta galvenie punkti pieejamākā valodā:

1. Autovadītājs tiek uzskatīts par norīkotu darbinieku, ja: a. viņš veic iekšzemes pārvadājumus (kabotāžu) Nīderlandē, kā precizēts Regulās 1072/2009/EK un 1073/2009/EK; b. viņš veic starptautiskas transporta operācijas, tostarp:

• preču pārvadājumus, pamatojoties uz transporta līgumu ārpus tās ES dalībvalsts, kurā viņš ir reģistrēts, starp Nīderlandi un citu dalībvalsti vai trešo valsti;
• pasažieru pārvadājumus ārpus tās ES dalībvalsts, kurā viņš ir reģistrēts, starp Nīderlandi un citu dalībvalsti vai trešo valsti.

2. Autovadītājs netiek uzskatīts par komandētu darbinieku, ja:

a. viņš veic divpusējas kravu pārvadājumu operācijas, tostarp:

• preču pārvadāšanu, pamatojoties uz transporta līgumu no savas reģistrācijas valsts uz citu dalībvalsti vai trešo valsti;
• preču pārvadāšanu saskaņā ar transporta līgumu no citas dalībvalsts vai trešās valsts uz tās reģistrācijas valsti;
• Preču pārvadājumi, kas ir divpusēja darbība, kā arī ne vairāk kā viena iekraušanas un izkraušanas operācija katrā no valstīm, caur kurām tas tiek pārvadāts, ar nosacījumu, ka autovadītājs neiekrauj un neizkrauj preces tajā pašā valstī;

b. Viņš veic divpusējas pasažieru pārvadāšanas darbības, tostarp:

• Pasažieru pārvadāšana no uzņēmējdarbības veikšanas valsts uz citu dalībvalsti vai trešo valsti;
• Pasažieru pārvadāšana no citas dalībvalsts vai trešās valsts uz uzņēmējdarbības veikšanas valsti;

c. Viņš šķērso Nīderlandi tranzītā, neveicot nekādas iekraušanas vai izkraušanas operācijas, kā arī neuzņemot un neizlaižot pasažierus.

9c. pants:

Autovadītāja norīkošana darbā citā valstī tiek uzskatīta par pabeigtu, kad viņš izbrauc no Nīderlandes, veicot starptautiskos preču vai pasažieru pārvadājumus. Šīs norīkošanas ilgums netiek pieskaitīts iepriekšējiem norīkošanas periodiem, kurus veicis tas pats autovadītājs vai autovadītājs, kuru viņš aizstāja.

9.d pants:

Atkāpjoties no 7. panta noteikumiem, uzņēmumam, kas norīko autovadītāju, ir jāieceļ kontaktpersona. Tā var būt transporta vadītājs vai cita persona valstī, kurā uzņēmums ir reģistrēts. Šī kontaktpersona sazinās ar Mūsu ministrs norīkotajām amatpersonām un apmainās ar dokumentiem vai paziņojumiem ar tām.

9.e pants:

Ja uzņēmums norīko autovadītāju darbā Nīderlandē, tam ir pienākums pirms darbu uzsākšanas iesniegt ministram norīkošanas deklarāciju, izmantojot IMI sistēmu. Šajā dokumentā jāiekļauj šāda informācija: a. Uzņēmuma identitāte; b. Kontaktpersonas kontaktinformācija; c. Norīkotā autovadītāja identitāte, dzīvesvieta un vadītāja apliecības numurs; d. Darba līguma ar norīkoto autovadītāju sākuma datums un piemērojamie tiesību akti; e. Paredzamais norīkošanas ilgums; f. Transportlīdzekļu reģistrācijas numuri; un g. Veicamo transporta pakalpojumu veids.

9f. pants

1. Atkāpjoties no 9. panta, pakalpojumu sniedzējam, kas norīko autovadītāju darbā Nīderlandē, ir pienākums nodrošināt, ka šādi dokumenti gan rakstiskā, gan elektroniskā formātā ir pieejami un pēc pieprasījuma tiek uzrādīti ceļu satiksmes pārbaudes laikā:

• norīkošanas deklarācijas kopija, kas paredzēta 9e. pantā;
• dokuments, kas apliecina Nīderlandē veiktos pārvadājumus, piemēram, elektroniska kravas pavadzīme vai dokuments, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. panta 3. punktā;
• tahogrāfa dati, jo īpaši to dalībvalstu simbolus, kurās autovadītājs atradās starptautisko autopārvadājumu vai kabotāžas laikā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 un Regulas (ES) Nr. 165/2014 reģistrācijas prasībām.

2. Pēc norīkojuma perioda beigām norīkotājs nodrošina, ka astoņu nedēļu laikā pēc kompetento amatpersonu pieprasījuma no ministrijas:

• 1. punktā minēto dokumentu kopijas, b un c apakšiedaļas;
• dokumentāciju saistībā ar autovadītāja atalgojumu par norīkošanas periodu;
• darba līgumu ar šoferi vai attiecīgo uzdevuma līgumu saskaņā ar Civilkodeksa (Burgerlijk Wetboek) 7. grāmatas 655. pantu;
• dokumentus, kas apliecina šofera nostrādāto stundu skaitu;
• darba samaksas izmaksas pierādījums autovadītājam.

9g. pants

Ja uzņēmums nodarbina norīkotu autovadītāju autotransporta nozarē Nīderlandē bez norīkota autovadītāja statusa, tam ir pienākums nodrošināt, ka autovadītājam ir līdzi šādi dokumenti un pēc pieprasījuma tos uzrāda ceļu kontrolē:

• Attiecīgo starptautisko pārvadājumu apliecinājums, piemēram, elektroniska kravas pavadzīme vai dokuments, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. panta 3. punktā;
• Tahogrāfa dati, tostarp to valstu simboli, kurās autovadītājs atradās starptautisko kravu pārvadājumu vai kabotāžas laikā, saskaņā ar reģistrācijas prasībām, kas noteiktas Regulās (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014.

9.h pants

Šīs nodaļas piemērošanas nolūkos, kā arī piemērojot šā likuma 2., 4., 6., 7., 12. un 14. panta, kā arī Koplīgumu noteikumu vispārsaistošā un nesaistošā statusa noteikšanas likuma (Wet op het algemeen verbindend en onverbindend verklaren van bepalingen van collectieve arbeidsovereenkomsten) 2.a un 10.a panta noteikumus, persona, kura norīkotu vadītāju no Apvienotās Karalistes dara pieejamu, lai uz laiku veiktu darbu Nīderlandē, kas ietver autotransporta kravu pārvadājumus, tiek uzskatīta par pakalpojumu sniedzēju.

9. i pants

Transporta uzņēmumiem, kas reģistrēti trešajā valstī, nedrīkst piemērot labvēlīgākus nosacījumus nekā līdzīgiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kādā no dalībvalstīm.

IV. nodaļa. Savstarpējā palīdzība izpildes nodrošināšanā un administratīvais sods

10. pants

1. Mūsu ministra ar lēmumu ieceltās amatpersonas ir pilnvarotas sniegt savstarpējo palīdzību, kas paredzēta Eiropas Savienības Izpildes direktīvas VI nodaļā, savstarpējo palīdzību, kas paredzēta Mobilitātes direktīvas 1. panta 11. punktā, un savstarpējo palīdzību, kas paredzēta 31. pielikuma A daļas 2. iedaļas 6. pantā, attiecībā uz

ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 463. panta 4. daļa.

2. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma pirmajā daļā minētās ieceltās amatpersonas ir pienākums: a. iekasēt neapstrīdamu administratīvo sodu, kas uzlikts citā dalībvalstī; b. paziņot lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, kas pieņemts citā dalībvalstī.
3. 2. daļas a) punktā minēto administratīvo sodu var piedzīt ar piespiedu izpildes rīkojumu (dwangbevel).
4. Tiek piemēroti Administratīvās tiesvedības vispārīgie noteikumi (Algemene wet bestuursrecht) 4.4. nodaļas noteikumi.
5. Ar ministrijas noteikumiem var noteikt noteikumus par 2. punktā minētā iesnieguma formu un saturu.
6. Ar Ministru kabineta noteikumiem var noteikt noteikumus attiecībā uz pamatojumu pieteikuma noraidīšanai, kas minēts 2. daļā.

11. pants

10. pantā minēto iekasēto administratīvo sodu summas nonāk valsts budžetā.

12. pants

1. Mūsu ministrs var uzlikt administratīvo naudas sodu par otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem.
2. Par pārkāpumu tiek uzskatīts:

• informācijas sniegšanas pienākuma neizpilde vai nepienācīga izpilde, ko veicis pakalpojumu sniedzējs vai pašnodarbinātā persona, kas minēta 8. panta 6. punktā, saskaņā ar 6. panta 1. vai 2. punktu;
• administratīvo prasību un kontroles pasākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā minēts 8. panta 1., 3. vai 6. punktā, ko veicis pakalpojumu sniedzējs, pakalpojuma saņēmējs vai pašnodarbinātā persona;
• administratīvo prasību neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā minēts 9. panta 1., 2. vai 3. punktā, ko veicis pakalpojumu sniedzējs vai pašnodarbinātā persona;
• administratīvo prasību un kontroles pasākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kas minēta 9.e panta 1. vai 2. punktā, ko veicis pakalpojumu sniedzējs;
• administratīvo prasību un kontroles pasākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā minēts 9.f panta 1. un 2. punktā, ko veicis pakalpojumu sniedzējs;
• administratīvo prasību un kontroles pasākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā minēts 9g pantā, ko veicis pakalpojumu sniedzējs.

3. Ja pakalpojumu sniedzējs izdara pārkāpumu, kas minēts otrās daļas d vai e punktā, uzskatāms, ka nosūtītājs, ekspeditors, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs ir izdarījis tādus pašus pārkāpumus, ja tas zināja vai, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tam vajadzēja zināt, ka transporta pakalpojums, kura izpildi tas bija pasūtījis, būtu pretrunā ar šiem noteikumiem.

13. pants

1. Neatkarīgi no Administratīvo tiesību vispārīgā likuma (Algemene wet bestuursrecht) 5:48. panta otrajā daļā, ziņojumā ir jābūt ietvertai vismaz informācijai par personu vai personām, kas ir iesaistītas pārkāpumā.
2. Ziņojums tiek nosūtīts attiecīgi pilnvarotai amatpersonai, kuru iecēlis mūsu ministrs.

14. pants

1. Šim nolūkam pilnvarotā amatpersona, kas pakļauta mūsu ministram, viņa vārdā uzliek administratīvo sodu personai, uz kuru attiecas šā likuma izrietošie pienākumi, ja to neizpilde tiek uzskatīta par pārkāpumu.
2. Ar šo likumu noteiktie pārkāpumi attiecas uz jebkuru personu, attiecībā uz kuru ir izdarīts pārkāpums.

15. pants

1. Pārkāpuma gadījumā maksimālais administratīvā soda apmērs ir ceturtās kategorijas summa, kas paredzēta Kriminālkodeksa 23. panta 4. daļā.
2. Neskarot pirmo daļu, saskaņā ar 14. pantu pilnvarotā amatpersona palielina uzlikto administratīvo naudas sodu par 100 procentiem no soda summas, kas noteikta, pamatojoties uz sesto daļu, ja piecu gadu laikā pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas ir konstatēts iepriekšējs pārkāpums, kas sastāv no tā paša tiesiskā pienākuma neizpildes, un administratīvais naudas sods par iepriekšējo pārkāpumu ir kļuvis nepārsūdzams.
3. Otrās daļas minētā administratīvā naudas soda palielinājums ir 200 procenti, ja gan pārkāpums, gan tajā daļā minētais iepriekšējais pārkāpums ir klasificēti kā smagi pārkāpumi saskaņā ar vispārējo pārvaldes noteikumu.
4. Neskarot pirmo daļu, saskaņā ar 14. pantu pilnvarotā amatpersona palielina uzlikto administratīvo naudas sodu par 200 procentiem no soda summas, kas noteikta, pamatojoties uz sesto daļu, ja piecu gadu laikā pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas ir konstatēti divi iepriekšēji pārkāpumi, kas sastāv no tā paša tiesiskā pienākuma vai aizlieguma neizpildes vai līdzīgu pienākumu un aizliegumu neizpildes, kas noteikti ar vispārējo pārvaldes noteikumu vai saskaņā ar to, pamatojoties uz šo likumu vai citiem likumiem, un administratīvie naudas sodi par iepriekšējiem pārkāpumiem ir kļuvuši galīgi.
5. Atkāpjoties no otrās un ceturtās daļas, tajās minētais piecu gadu periods ir desmit gadi, ja tajās minētie galīgie naudas sodi ir uzlikti par tajās minētajiem smagajiem pārkāpumiem, kas noteikti ar vispārpiemērojamu valdības noteikumu.
6. Mūsu ministrs nosaka noteikumus, kuros tiek noteikti naudas soda apmēri par pārkāpumiem. Vispārējā administratīvo tiesību likuma (Algemene wet bestuursrecht) 5:53. pants ir piemērojams, ja tiek pārkāpts ar šo likumu noteikts vai uz šī likuma pamata izdotais pants un var tikt uzlikts administratīvais naudas sods.
7. Atkāpjoties no Administratīvo tiesību vispārīgā likuma (Algemene wet bestuursrecht) 8:69. panta, tiesa apelācijas vai kasācijas instancē var grozīt administratīvā naudas soda apmēru arī par sliktu ieinteresētajai personai.

16. pants

Ja administratīvais naudas sods ir uzlikts nepamatoti, tas ir jāatmaksā turētājam sešu nedēļu laikā pēc tam, kad ir konstatēts, ka administratīvais naudas sods ir uzlikts nepamatoti.

Secinājums

Visbeidzot, ir svarīgi vēlreiz uzsvērt Eiropas Savienībā norīkoto darbinieku darba apstākļu likumu, kā tas tiek piemērots Nīderlandē. Šis likums satur svarīgus noteikumus, kas regulē norīkoto darbinieku darba apstākļus un viņu tiesību aizsardzību. Likums izvirza prasības attiecībā uz atalgojumu, atvaļinājumiem, darba devēja pienākumiem un darba līguma izbeigšanas procedūru.

Likuma panti skaidri definē norīkoto darbinieku un viņu darba devēju pienākumus un nodrošina godīgus un vienlīdzīgus darba apstākļus. Likums arī ievieš mehānismus informācijas apmaiņai un administratīvajai sadarbībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai uzraudzītu un īstenotu norīkoto darbinieku darba tiesības.

Tomēr, lai pilnībā izprastu un pareizi piemērotu likumu, ieteicams iepazīties ar oriģinālo tekstu un konsultēties ar juridiskiem ekspertiem. Nīderlandē spēkā esošajam likumam par Eiropas Savienībā norīkoto darbinieku darba nosacījumiem ir nozīmīga loma darba tiesību aizsardzībā un vienlīdzīgu nosacījumu nodrošināšanā visiem darbiniekiem neatkarīgi no viņu valstspiederības un norīkošanas vietas.

Biežāk uzdotie jautājumi par Nīderlandes likumu attiecībā uz norīkoto darbinieku darba apstākļiem

Kāda ir Nīderlandes likuma par norīkoto darbinieku darba nosacījumiem Eiropas Savienībā būtība?

Nīderlandes likums (Wet arbeidsvoorwaarden gedetacheerde werknemers in de Europese Unie) nosaka noteikumus un prasības uzņēmumiem, kas uz laiku nosūta savus darbiniekus no citām ES dalībvalstīm uz Nīderlandi, lai tie strādātu. Tas regulē darba apstākļus, atalgojumu un citus jautājumus, lai aizsargātu norīkoto darbinieku tiesības un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus darba tirgū.

Kādas ir likuma galvenās vadlīnijas?

Likuma galvenie noteikumi ietver obligātu minimālo darba nosacījumu un atalgojuma ievērošanu, kas atbilst Nīderlandes normām, attiecīgas informācijas un dokumentu par darba nosacījumiem sniegšanu, kā arī iespēju tikt sauktam pie atbildības par šo nosacījumu neievērošanu.

Kādus dokumentus un informāciju saskaņā ar šo likumu ir jāsniedz uzņēmumiem, kas norīko darbiniekus darbā Nīderlandē?

Uzņēmumi, kas norīko darbiniekus darbā Nīderlandē, ir pienākuma sniegt informāciju par norīkotajiem darbiniekiem, tostarp datus par darba apstākļiem, atalgojumu, apdrošināšanu un citiem aspektiem, kas nodrošina atbilstību Nīderlandes normām un standartiem.

Kādi pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu likuma ievērošanu?

Lai nodrošinātu likuma ievērošanu, ir paredzēti dažādi uzraudzības un izpildes pasākumi, tostarp pārbaudes darba vietās, naudas sodi un citi administratīvi pasākumi pret uzņēmumiem, kas pārkāpj prasības attiecībā uz norīkoto darbinieku darba apstākļiem.

Kādas tiesības saskaņā ar šo likumu ir norīkotajiem darbiniekiem Nīderlandē?

Norīkotajiem darbiniekiem Nīderlandē ir tiesības uz minimālajiem darba apstākļiem un atalgojumu, kas ir salīdzināmi ar vietējo darbinieku nosacījumiem. Viņiem ir arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu un citiem labumiem, kas garantē viņu sociālo aizsardzību un drošību darba vietā.