2025. gada 3. jūnija vēstules un judikatūras analīze
Kopsavilkums
Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu un tam sekojošu Valsts padomes Administratīvās tiesvedības nodaļas 2025. gada 23. aprīļa nolēmumu, Nīderlandes Justīcijas un drošības valsts sekretārs 2025. gada 3. jūnijā nosūtīja skaidrojošu vēstuli Otrajai palātai (Tweede Kamer) par turpmāko politiku attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iepriekš likumīgi uzturējās Ukrainā. Šajā rakstā tiek aplūkotas juridiskās un administratīvās sekas, kas izriet no pagaidu aizsardzības (RTB) izbeigšanas 2024. gada 4. martā, kā arī pakāpeniskas atgriešanās politikas īstenošana no 2025. gada 4. septembra.
Ievads
Pagaidu aizsardzība, ko Nīderlande kopš 2022. gada piedāvāja Ukrainas bēgļiem, tika attiecināta arī uz trešo valstu valstspiederīgo grupu, kas pirms kara Ukrainā uzturējās, pamatojoties uz pagaidu uzturēšanās atļauju. Šī Direktīvas 2001/55/EK noteikumu interpretācija ir izraisījusi juridiskus strīdus, jo īpaši par jautājumu, vai šai personu grupai būtu jāietilpst direktīvā paredzētajā aizsardzībā.
Tā saukto “trešo valstu valstspiederīgo” — ārvalstu pilsoņu, kuri dzīvoja Ukrainā, bet kuriem nav Ukrainas pilsonības — juridiskais statuss kļuva par tiesvedības priekšmetu, kā rezultātā tika sniegtas galīgās interpretācijas gan ES, gan valsts līmenī.
Juridiskais pamatojums
2024. gada 1. februāra spriedumā lietā C-392/22 (X pret Nīderlandi), Eiropas Savienības Tiesa apstiprināja, ka pagaidu aizsardzības izbeigšana ir iespējama, ja tiek ievērotas procesuālās garantijas. Jo īpaši tika norādīts, ka atgriešanas lēmumu ir atļauts pieņemt tikai pēc pagaidu aizsardzības formālas izbeigšanas.
2025. gada 23. aprīlī Valsts padome apstiprināja ES Tiesas nostāju: aizsardzības izbeigšana ar 2024. gada 4. martu bija pieļaujama, bet IND (Immigrācijas un naturalizācijas dienests) atgriešanas lēmumi, kas pieņemti pirms šī datuma, ir priekšlaicīgi un ir jāatceļ, kā arī no jauna jāizdod, ievērojot visas tiesību aktos paredzētās procedūras.
Politikas sekas no 2025. gada 3. jūnija
2025. gada 3. jūnija vēstulē (ats. 6413309) valsts sekretārs paziņoja, ka pasākums par atgriešanas lēmumu izpildes “apturēšanu” tiks izbeigts 2025. gada 4. septembrī. Šis lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību nodrošināt tiesisko noteiktību un sniegt laiku administratīvajai sagatavošanai, ko veic IND, pašvaldības un citas iestādes.
Atkarībā no konkrētās personas juridiskā statusa ir paredzēta trešo valstu pilsoņu iedalīšana trīs galvenajās kategorijās:
Personas ar neizmantotiem tiesību aizsardzības līdzekļiem
Attiecībā uz šīm personām iepriekš izdotie atgriešanas lēmumi ir stājušies spēkā. Jauni lēmumi netiks pieņemti. Šīs personas tiks rakstiski informētas par “apturēšanas” izbeigšanu, un tām ir pienākums atstāt valsti četru nedēļu laikā pēc 2025. gada 4. septembra. No šī brīža tiesības uz darbu izbeidzas, taču tiesības uz izmitināšanu tiek saglabātas līdz brīvprātīgas izceļošanas termiņa beigām.
Personas ar iesniegtām sūdzībām
Šai grupai IND pieņems jaunus atgriešanas lēmumus, kas atbilst Eiropas Savienības Tiesas spriedumā noteiktajām prasībām. Kamēr šādi lēmumi vēl nav stājušies spēkā, tiesības uz uzturēšanos un atsevišķos gadījumos arī uz darbu tiek saglabātas. Tas nozīmē, ka pēc 2025. gada 4. septembra dažas no šīm personām var palikt uzņemšanas centros, ja procedūra vēl turpinās.
Personas, kuras ir iesniegušas patvēruma pieteikumus vai VVR pieteikumus (uzturēšanās atļaujas pieteikumus)
Šīm personām ir tiesības palikt Nīderlandes teritorijā līdz brīdim, kad būs pieņemts lēmums par to pieteikumu. Patvēruma meklētāji var izmantot izmitināšanu, izmantojot COA. Tie, kuri ir iesnieguši pieteikumus citu pamatu dēļ (piemēram, ģimenes atkalapvienošanās, studijas), pēc tiesību uz RooO (Regeling opvang ontheemden Oekraïne — Ukrainas pārvietoto personu uzņemšanas noteikumi) zaudēšanas paši būs atbildīgi par savu mājokli un iztiku.
Juridiskais un sociālais vērtējums
Valdības ierosinātais regulējums tiecas apvienot tiesisko noteiktību ar administratīvo izpildāmību un atbilst gan ES Tiesas izvirzītajām formālajām prasībām, gan nacionālajai judikatūrai. Vienlaikus rodas nepieciešamība pēc tiesiskās aizsardzības visneaizsargātākajām migrantu kategorijām, jo īpaši personām bez pietiekama integrācijas līmeņa vai iztikas līdzekļiem.
Paredzams, ka migrācijas tiesību advokātiem būs būtiska loma šīs klientu kategorijas konsultēšanā, tostarp savlaicīgas pieteikumu iesniegšanas jautājumos, jaunu procedūru ierosināšanā, kā arī termiņu un procesuālo tiesību ievērošanas uzraudzībā.
Secinājums
Līdz ar “apturēšanas” beigām un atgriešanas procedūru atsākšanu no 2025. gada 4. septembra noslēdzas īpašs tiesiskās nenoteiktības periods trešo valstu pilsoņiem. Lai gan tiesisko regulējumu jau ir noteikušas augstāko tiesu instances, tā īstenošana praksē būs atkarīga no administratīvo lēmumu kvalitātes un kvalificētas juridiskās palīdzības pieejamības.
Avoti:
- Eiropas Savienības Tiesa, 2024. gada 1. februāris, lieta C-392/22 (X pret Nīderlandi).
- ABRvS, 2025. gada 23. aprīlis, ECLI:NL:RVS:2025:XXXX.
- Valsts sekretāra 2025. gada 3. jūnija vēstule, ats. 6413309.
- Direktīva 2001/55/EK par pagaidu aizsardzību.
- Ukrainas pārvietoto personu uzņemšanas noteikumi (RooO).
